Daudzi vīrieši uzskata, ka paaugstināts asinsspiediens (arteriālā hipertensija) ir slimība, kas skar tikai vecākus cilvēkus. Patiesībā arvien biežāk paaugstināts asinsspiediens tiek diagnosticēts arī 30–40 gadus veciem un pat jaunākiem vīriešiem. Diemžēl viens no pirmajiem signāliem, ka asinsspiediens jau sāk ietekmēt veselību, var būt nevis galvassāpes vai reibonis, bet gan erekcijas kvalitātes pasliktināšanās.
Savā praksē nereti sastopu pacientus, kuri atnāk ar sūdzībām par erekcijas traucējumiem, bet tikai konsultācijas laikā noskaidrojas, ka viņiem ilgstoši ir paaugstināts asinsspiediens. Dažiem tas nekad iepriekš pat nav ticis izmērīts.
Kāpēc erekcija ir tik cieši saistīta ar asinsriti?
Lai izveidotos pilnvērtīga erekcija, nepieciešama nevainojama vairāku sistēmu sadarbība.
Seksuāla uzbudinājuma laikā smadzenes nosūta nervu impulsus uz dzimumlocekli. Nervu gali izdala slāpekļa oksīdu (NO), kas atslābina dzimumlocekļa artēriju gludo muskulatūru. Asinsvadi paplašinās, kavernozajos ķermeņos strauji ieplūst asinis, bet vēnas tiek saspiestas, samazinot asiņu aizplūšanu. Tieši šis mehānisms nodrošina stingru erekciju.
Ja kaut viens no šiem posmiem tiek traucēts, erekcija kļūst vājāka vai nestabila.
Kas notiek, ja asinsspiediens ilgstoši ir paaugstināts?
Paaugstināts asinsspiediens nepārtraukti rada papildu slodzi asinsvadu sieniņām.
Ar gadiem bojājas asinsvadu iekšējais slānis – endotēlijs. Tas sāk ražot mazāk slāpekļa oksīda, samazinās asinsvadu elastība un tie vairs nespēj pietiekami ātri paplašināties.
Tieši tādēļ erekcijas laikā dzimumloceklī ieplūst mazāk asiņu.
Rezultātā var parādīties:
- erekcija rodas lēnāk;
- erekcija nav pietiekami stingra;
- dzimumloceklis kļūst mīkstāks dzimumakta laikā;
- erekcija pazūd pirms ejakulācijas;
- nepieciešama lielāka stimulācija nekā agrāk.
Kas notiek, ja asinsspiediens ilgstoši ir paaugstināts?
Paaugstināts asinsspiediens nepārtraukti rada papildu slodzi asinsvadu sieniņām.
Ar gadiem bojājas asinsvadu iekšējais slānis – endotēlijs. Tas sāk ražot mazāk slāpekļa oksīda, samazinās asinsvadu elastība un tie vairs nespēj pietiekami ātri paplašināties.
Tieši tādēļ erekcijas laikā dzimumloceklī ieplūst mazāk asiņu.
Rezultātā var parādīties:
- erekcija rodas lēnāk;
- erekcija nav pietiekami stingra;
- dzimumloceklis kļūst mīkstāks dzimumakta laikā;
- erekcija pazūd pirms ejakulācijas;
- nepieciešama lielāka stimulācija nekā agrāk.
Kāpēc erekcijas problēmas bieži parādās agrāk nekā sirds slimības?
Tas ir saistīts ar asinsvadu diametru.
Dzimumlocekļa artēriju diametrs ir aptuveni 1–2 mm, savukārt sirds artērijas ir aptuveni divas reizes platākas.
Tas nozīmē, ka pat nelielas asinsvadu izmaiņas vispirms samazina asins pieplūdi dzimumloceklim.
Tāpēc erekcijas traucējumi dažkārt parādās vairākus gadus pirms stenokardijas, infarkta vai citām sirds un asinsvadu slimībām.
Dažos gadījumos erekcijas traucējumi kļūst par pirmo brīdinājuma signālu, ka nepieciešams pārbaudīt sirds un asinsvadu veselību.
Vai paaugstināts asinsspiediens var izraisīt erekcijas traucējumus?
Jā. Arvien biežāk konsultācijās sastopu 25–40 gadus vecus vīriešus, kuriem erekcijas problēmu pamatā ir paaugstināts asinsspiediens kombinācijā ar citiem riska faktoriem.
Visbiežāk tie ir:
- liekais svars;
- mazkustīgs dzīvesveids;
- smēķēšana;
- hronisks stress;
- miega trūkums;
- obstruktīva miega apnoja;
- paaugstināts holesterīns;
- cukura diabēts.
Jo ilgāk asinsspiediens netiek ārstēts, jo lielāks kļūst neatgriezenisku asinsvadu bojājumu risks.
Dzimumakta laikā asinsspiediens paaugstinās – vai tas ir normāli?
Jā. Seksuāla uzbudinājuma laikā aktivizējas simpātiskā nervu sistēma. Paātrinās pulss, pieaug asinsspiediens un sirds strādā intensīvāk. Veselam cilvēkam tā ir normāla organisma reakcija.
Tomēr vīrietim, kuram jau ikdienā ir paaugstināts asinsspiediens, šīs izmaiņas var būt izteiktākas.
Daudzi pacienti apraksta sajūtas:
“Es jūtu, ka sirds sitas ļoti stipri.”
“Man šķiet, ka asinsspiediens uzlec tik augstu, ka kļūst bail.”
“Kad sajūtu sirdsdarbību, erekcija pazūd.”
Šīs sajūtas rada papildu satraukumu. Savukārt satraukums izraisa vēl lielāku adrenalīna izdalīšanos, kas sašaurina asinsvadus un apgrūtina erekcijas veidošanos. Veidojas apburtais loks – jo vairāk vīrietis baidās, jo grūtāk saglabāt erekciju.
Vai asinsspiediena zāles vienmēr pasliktina erekciju?
Nē. Tas ir viens no izplatītākajiem mītiem. Agrāk lietotie beta blokatori un daži diurētiskie līdzekļi dažiem pacientiem tiešām biežāk izraisīja seksuālās funkcijas traucējumus.
Savukārt mūsdienās daudzas antihipertensīvās zāles uz erekciju būtiski neietekmē, bet dažiem pacientiem, normalizējoties asinsspiedienam un uzlabojoties asinsvadu funkcijai, erekcija pat uzlabojas.
Tāpēc nekādā gadījumā nevajadzētu patstāvīgi pārtraukt lietot asinsspiediena zāles. Ja rodas aizdomas, ka problēma saistīta ar medikamentiem, jākonsultējas ar ārstu, kurš izvērtēs iespēju terapiju mainīt.
Vai Viagra vai Cialis vienmēr atrisinās problēmu?
Ne vienmēr. Erekciju uzlabojošie medikamenti darbojas tikai tad, ja organismā saglabājusies spēja radīt pietiekamu seksuālu uzbudinājumu un slāpekļa oksīdu.
Ja hipertensija daudzus gadus bojājusi asinsvadus, medikamentu iedarbība var būt ievērojami vājāka.
Daži pacienti secina: “Viagra man vairs nepalīdz.”
Taču īstais iemesls bieži nav tablete, bet gan progresējoši asinsvadu bojājumi. Šādos gadījumos nepieciešams ārstēt ne tikai erekcijas simptomu, bet arī pašu slimības cēloni.
Kad noteikti jāvēršas pie ārsta?
Neatliekiet vizīti, ja:
- erekcijas kvalitāte pasliktinājusies pēdējo mēnešu laikā;
- erekcija kļuvusi nestabila;
- dzimumakta laikā rodas izteikta sirdsklauves vai satraukums;
- asinsspiediens regulāri pārsniedz 140/90 mmHg;
- erekciju uzlabojošie medikamenti kļuvuši mazāk efektīvi.
Jo agrāk tiek atklāts erekcijas traucējumu cēlonis, jo lielāka iespēja pilnībā atjaunot seksuālo funkciju.
Seksologa viedoklis
Erekcijas traucējumi nav tikai seksuāla problēma. Daudzos gadījumos tie ir viens no pirmajiem organisma signāliem, ka asinsvadu veselība sāk pasliktināties.
Ja erekcijas kvalitāte mainās, īpaši jaunā vai pusmūža vecumā, nevajadzētu aprobežoties tikai ar erekciju uzlabojošu medikamentu lietošanu. Ir svarīgi noskaidrot cēloni.
Savlaicīgi diagnosticējot un ārstējot paaugstinātu asinsspiedienu, iespējams ne tikai uzlabot erekciju un seksuālo dzīvi, bet arī būtiski samazināt infarkta, insulta un citu sirds un asinsvadu slimību risku nākotnē.
Biežākie jautājumi
Vai augsts asinsspiediens var izraisīt erekcijas traucējumus?
Jā. Ilgstoši paaugstināts asinsspiediens bojā asinsvadus un samazina asins pieplūdi dzimumloceklim, kas var pasliktināt erekcijas kvalitāti.
Vai erekcijas traucējumi var būt pirmais hipertensijas simptoms?
Jā. Dažiem vīriešiem erekcijas pasliktināšanās parādās vairākus gadus pirms citiem sirds un asinsvadu slimību simptomiem.
Vai jaunam vīrietim ar hipertensiju var būt erekcijas traucējumi?
Var. Ja hipertensija netiek ārstēta vai ir citi riska faktori, erekcijas problēmas var attīstīties arī 25–40 gadu vecumā.
Vai Viagra palīdzēs, ja ir paaugstināts asinsspiediens?
Daudzos gadījumos palīdzēs, taču, ja asinsvadu bojājumi ir izteikti vai asinsspiediens netiek kontrolēts, medikamentu iedarbība var būt nepietiekama.
Vai sekss paaugstina asinsspiedienu?
Jā. Tas ir normāls fizioloģisks process. Veseliem cilvēkiem šis asinsspiediena pieaugums ir īslaicīgs un nerada veselības problēmas.