Pornogrāfija, jeb vizuālie materiāli pieaugušajiem, mūsdienās ir plaši pieejami internetā jebkuram lietotājam – pat pusaudžiem!

Runājot par pornogrāfiju, ir jāizdala 2  aspekti: atkarība un tās izraisītās sekas.

Atkarība no pornogrāfijas – par to daudz ir runāts, domāju, ka visi saprotam, atkarība no pornogrāfijas ir tāda pati atkarībā, kā atkarība no azartspēlēm, datoratkarība, atkarība no alkohola (alkoholisms) utt. Tā ir vēlme un nepieciešamība regulāri skatīties pornogrāfiska rakstura materiālus un rodas diskomforts, trauksme, nemiers, ja nevar apmierināt šo vajadzību. Porno skatīšanās kļūst par primāro nodarbi, kas traucē ikdienas dzīvē, vakaros aizsēžas pie datora līdz vēlai naktij, kaut gan no rīta agri jāceļas un jāiet uz darba…

Tātad, atkarība no pornogrāfijas ir pielīdzināma jebkurai atkarībai un atbilstoši, tā ārstēšana ir tāda pati vai ļoti līdzīga, kā citu atkarību ārstēšana. Cilvēks pats apzinās šo atkarību un attiecīgā situācijā, visbiežāk cenšas no tās atbrīvoties pats vai meklē speciālista palīdzību.

Cita situācija ir ar pornogrāfijas izraisītajām sekām, par ko praktiski netiek runāts un pats cilvēks to neapzinās. Nemaz nevajag regulāri skatīties porno – pietiek, ja pāris reizes nedēļā skatoties pornogrāfiju sevi apmierina (masturbē).

Darbības mehānisms

Cilvēks informāciju uztver vairākos veidos: vizuāli, audiāli, kinestētiski utt. Katram prevalē kāda no šīm uztveres sistēmām vairāk, cita mazāk, tomēr visām šīm uztveres sistēmām ir sava noteikta loma informācijas uztveršanā. Kāpēc runāju par informācijas uztveršanu? Skatoties pornogrāfiju – tā arī ir informācija. Cilvēks uztver informāciju, kas rada  uzbudinājumu un dažādu darbību rezultātā (stimulējot dzimumorgānus) noved sevi līdz kulminācijai – orgasmam, sēklas noplūdei.

Cilvēka smadzenes no vienas puses ir samērā primitīvas – viņas nenošķir virtuālo pasauli no reālās. Skatoties un klausoties (vaidus, stenēšanu) pornogrāfiju (virtuāla vide) smadzenes to uztver kā realitāti un rodas iekšējs uzbudinājums, tad reāla dzimumorgāna stimulācija. Tātad, virtuālā pasaule saplūst ar reālo un kopumā iegūst reālu seksuālo pieredzi. Serežģīti izklausās un tomēr Jūs saprotiet, ka šī pieredze skatoties pornogrāfiju kļūst par reālu Jūsu seksuālo pieredzi.

Varētu teikt: “Kas ļauns, paskatoties porno, uzbudinos un gūstu reālu seksuālu apmierinājumu? Tas tak ir jauki?” Lieta ir mazliet sarežģītākas un ļoti nopietna!

Tikai pirmajās reizēs skatoties jebkura veidu porno, cilvēks parasti izjūt pietiekošu uzbidinājumu. Ar katru nākošo reizi tiek meklēts jau selektīvāks, konkrētāks porno materiāls.

Tie, kuriem prevalē vizuālais uztveres mehānisms – sāk meklēt konkrētas ainas un skatus, atbilstoši viņa seksuālajām interesēm un vēlmēm. Savukārt, tie, kuriem prevalē audiālā uztvere – meklēs porno, kurā būs viņiem vēlamās skaņas (elsas, vaidi, kliedzieni, stenēšana). Var būt cilvēki, kuriem nozīmīgi ir abi šie uztveres kanāli, līdz ar to tiks meklēts porno, kurā ir gan atbilstošas ainas, gan arī skaņas. Laika gaitā, šī izvēle kļūst aizvien selektīvāka, kas izraisītu aizvien spēcīgākus impulsus uzbudinājuma sasniegšanai.

Smadzenes saņem spēcīgus impulsus (bildītes, skaņas) no virtuālās pasaules, kuri nodrošina cilvēkam seksuālā uzbudinājuma rašanos, kas savukārt tiek apmierināts masturbējot un sasniegts attiecīgs orgams, baudas izjūta.

Ar to pavelkam svītru zem porno skatīšanās un apskatīsim dažus piemērus no reālās dzīves:

Šie ir daži no piemēriem, kuri ļauj izprast pornogrāfijas negatīvo ietekmi uz seksuālo veselību. Tai pat laikā, tas nebūt nenozīmē, ka visiem pornogrāfijas radītie traucējumi ietekmēs seksuālo attiecību kvalitāti!

Ļoti svarīgi ir paša cilvēka uztveres īpatnības un pats galvenais vecums, kurā tas ir sākts darīt. Jo jaunāks vīrietis (zēns), mazāka seksuālā pieredze vai ja tās vispār nav, jo ilgstošāka laika periodā ir porno skatīšanās apvienojot to ar seksuālā apmierinājuma gūšanu (masturbāciju), JO IZTEIKTĀKI SEKSUĀLA RAKSTURA TRAUCĒJUMI būs konkrētajam indivīdam!