Vīrieša seksualitāte neveidojas vienā dienā. Tā attīstās pakāpeniski — caur pieredzi, atkārtojumiem, fantāzijām un uzvedības modeļiem, kas jaunībā bieži šķiet nekaitīgi vai pat pašsaprotami. Tomēr tieši šajā periodā veidojas ieradumi, kuri vēlāk — apzināti vai ne — var ietekmēt seksuālo funkciju, attiecību kvalitāti un spēju pilnvērtīgi piedzīvot tuvību ar partneri.
Jaunie vīrieši ir pārliecināti, ka ar viņu seksuālo dzīvi viss ir kārtībā. Viņi ir fiziski aktīvi, regulāri masturbē, lieto pornogrāfiju. Taču medicīnas un seksoloģijas pētījumi liecina — noteiktas uzvedības formas, ja tās atkārtojas gadiem ilgi, var kļūt par ieradumiem, kurus vēlāk, īpaši pēc 30 gadu vecuma, ir daudz grūtāk mainīt.
Pornogrāfija — kad stimuls aizstāj pieredzi
Pornogrāfiska satura pieejamība mūsdienās ir praktiski neierobežota. Jaunam vīrietim tā nereti kļūst par galveno seksualitātes “skolotāju”. Sākotnēji tas var šķist nevainīgi, taču ilgstoša pornogrāfijas lietošana spēj ietekmēt to, kā smadzenes reaģē uz seksuālu uzbudinājumu.
Pētījumi rāda, ka bieža augstas intensitātes pornogrāfijas skatīšanās var nosacīt uzbudinājumu uz ātri mainīgiem, mākslīgi pastiprinātiem vizuāliem stimuliem. Laika gaitā reāls partneris, ar savu dabisko ķermeni, emocijām un tempu, var vairs nesniegt tādu pašu uzbudinājumu. Tas var izpausties kā erekcijas grūtības, samazināta interese par partnerattiecībām vai nepieciešamība pēc arvien spēcīgākiem stimuliem.
Svarīgi uzsvērt — pati pornogrāfijas eksistence nav problēma. Problēma rodas brīdī, kad tā kļūst par galveno vai vienīgo seksualitātes avotu un stresa regulēšanas mehānismu.
Masturbācijas ieradumi
Masturbācija pati par sevi ir normāla un veselīga seksualitātes sastāvdaļa. Tomēr arī šeit nozīme ir ne tikai biežumam, bet veidam. Ja gadu gaitā tiek izmantota ļoti specifiska, intensīva vai vienveidīga stimulācija, organisms pie tās pierod.
Rezultātā var rasties situācija, kad dzimumakta laikā ar partneri ir grūti sasniegt uzbudinājumu vai ejakulāciju, jo ķermenis “gaida” pavisam citu stimulācijas veidu. Šādas grūtības nereti kļūst par vilšanās un trauksmes avotu, kas vēl vairāk pastiprina problēmu.
Jo ilgāk šāds modelis pastāv, jo vairāk tas nostiprinās kā automātiska reakcija, kuru vēlāk ir iespējams mainīt tikai ar apzinātu darbu un profesionālu atbalstu.
Intensīva sportošana
Fiziskās aktivitātes kopumā uzlabo vīrieša veselību un seksualitāti. Tomēr arī šeit darbojas līdzsvara princips. Ilgstoša pārslodze, nepietiekama atpūta un hronisks stress var ietekmēt hormonālo sistēmu, īpaši testosterona līmeni.
Pārtrenēšanās sindroms ir saistīts ar samazinātu libido, erekcijas kvalitātes pasliktināšanos, nogurumu un pat fertilitātes rādītāju izmaiņām. Vīrietis var turpināt trenēties vēl vairāk, cerot “sakārtot formu”, bet patiesībā organisms signalizē par nepieciešamību atjaunoties.
Neredzamais faktors — emocionālā un seksuālā komunikācija
Ja seksuālā pieredze galvenokārt notiek vienatnē, bez reālas emocionālas mijiedarbības, netiek attīstītas prasmes, kas ir būtiskas attiecībās: spēja runāt par vēlmēm, uzklausīt partneri, pielāgoties un būt klātesošam.
Sekss nav tikai fizioloģiska reakcija — tas ir dialogs. Ja šis dialogs netiek apgūts jaunībā, vēlāk tas var radīt attiecību spriedzi, neizpratni un atsvešināšanos.
Kāpēc pēc 30 kļūst grūtāk?
Ar gadiem smadzenes nostiprina atkārtotus uzvedības modeļus. Tas attiecas arī uz seksualitāti. Lai gan neiroplastiskums saglabājas visu mūžu, jaunībā ieradumus mainīt ir vieglāk — tie vēl nav tik dziļi iesakņojušies.
Pēc 30 gadu vecuma pievienojas arī citi faktori: stress, darba slodze, ģimenes pienākumi, hormonālas izmaiņas. Ja šajā posmā parādās seksuālas grūtības, tās bieži ir vairāku gadu laikā veidojušos ieradumu rezultāts, nevis pēkšņa problēma.
Kāpēc vērsties pie seksologa jau tad, kad “it kā viss ir labi”?
Seksologa konsultācija nav paredzēta tikai problēmu risināšanai. Tā var būt arī preventīvs solis — iespēja laikus izvērtēt savu seksuālo uzvedību, izprast riskus un pielāgot ieradumus, pirms tie sāk traucēt.
Agrīna saruna ar speciālistu palīdz:
- labāk izprast savu seksualitāti,
- novērst problemātisku uzvedību,
- uzlabot partnerattiecību kvalitāti,
- samazināt risku saskarties ar seksuālām disfunkcijām vēlākā dzīvē.
Jo agrāk tiek veikta korekcija, jo vienkāršāks un efektīvāks ir process.
Seksuālā veselība nav tikai veiksmes jautājums — tā ir attīstāma un kopjama joma. Jaunībā izveidotie ieradumi var kļūt par stabilu pamatu pilnvērtīgām attiecībām vai, gluži pretēji, par klusu šķērsli, kas atklājas tikai pēc gadiem.
Apzinātība, līdzsvars un profesionāls atbalsts ir investīcija, kas atmaksājas visā dzīves garumā.