Ilgstoša seksuālā atturēšanās vīriešiem, īpaši ja tā turpinās līdz pat 25 gadu vecumam vai vēl ilgāk, var radīt būtiskas fizioloģiskas un psiholoģiskas sekas, kuras nereti sabiedrībā tiek nepamatoti reducētas līdz vienīgi psiholoģiskām problēmām (Sato et al., 2008).
Viens no galvenajiem riskiem, kas saistīts ar vēlu uzsāktu seksuālo dzīvi, ir erekcijas kvalitātes pasliktināšanās, kas ilgtermiņā var novest pie dažāda veida erektilās disfunkcijas un vīrieša seksuālās dzīves kopējās kvalitātes pazemināšanās (Yuan et al., 2014).
Pētījumi rāda, ka vīrieša seksuālajai sistēmai ir nepieciešama regulāra fizioloģiska slodze, jo erekcijas process nav tikai psiholoģiska reakcija, bet arī asinsvadu, muskuļu un nervu koordinēta darbība, kurai nepieciešama regulāra aktivizācija (Mills et al., 2005).
Ilgstoša atturēšanās noved pie tā, ka erekcijas mehānismi netiek regulāri aktivizēti, tādējādi muskulatūra, kas atbildīga par dzimumlocekļa stīvumu, var zaudēt tonusu un asinsrite iegurnī var kļūt mazāk efektīva (Kim et al., 2013).
Tāpat, ja seksuālā aktivitāte tiek aizvietota tikai ar masturbāciju, bieži vien ar pornogrāfijas palīdzību, var veidoties nepareizi seksuālie ieradumi, kas vēl vairāk grauj normālu reakciju uz reāliem partneriem un pasliktina tuvības spējas (Park et al., 2016).
Pētījumos (Prause et al., 2015; Gola et al., 2017) ir norādīts, ka bieža pornogrāfijas lietošana un atkarība no tās var mainīt vīrieša seksuālo uzbudinājumu un padarīt reālu dzimumaktu mazāk stimulējošu vai pat traucējošu.
Šādos gadījumos dzimumakta laikā var rasties grūtības ar ejakulācijas kontroli vai pat pilnīga nespēja sasniegt orgasmu, jo smadzenes ir pieradušas pie nerealistiskas stimulācijas un vizuālās pārslogošanas (Kühn & Gallinat, 2014).
Ja seksuālā dzīve tiek uzsākta pārāk vēlu, piemēram, pēc 25 gadu vecuma, ķermenis jau var būt pielāgojies pie masturbācijas kā vienīgā seksuālā izpausmes veida, kas vēl vairāk apgrūtina pāreju uz veselīgu intimitāti (Doidge, 2007).
Vai pamatā ir psiholoģiski faktori?
Lai gan sabiedrībā dominē uzskats, ka šīs problēmas galvenokārt balstās uz psiholoģiskiem faktoriem, piemēram, trauksmi vai zemu pašvērtējumu, patiesībā ļoti bieži cēlonis ir nepareizi veidojušies seksuālie ieradumi un ilgstoša atturēšanās (Reid et al., 2011).
Vīrietim, kurš līdz 25 gadu vecumam nav uzsācis seksuālas attiecības, būtu ieteicams konsultēties ar seksologu, lai laikus novērstu riskus un palīdzētu viņam izprast gan fizioloģiskos, gan uzvedības aspektus savā seksuālajā attīstībā.
Normālas seksuālās dzīves sākšana ap 20 gadu vecumu var kalpot kā svarīgs solis veselīgas seksuālās identitātes un funkcijas veidošanā, nodrošinot gan fizisku apmierinājumu, gan emocionālu tuvību un stabilitāti.
Secinājumi
Secinājums ir viennozīmīgs – seksuālā veselība nav tikai psiholoģijas jautājums, bet gan kompleksa bioloģiska, uzvedības un emocionāla sistēma, kurai nepieciešama regulāra un veselīga aktivizācija jau agrā pieaugušā vecumā.
Literatūras saraksts:
- Doidge, N. (2007). The Brain That Changes Itself. Viking Penguin.
- Gola, M., Wordecha, M., Marchewka, A., & Sescousse, G. (2017). Visual sexual stimuli—Cue or reward? A perspective for interpreting brain imaging findings on human sexual behaviors. Frontiers in Human Neuroscience, 11, 396.
- Kim, S. W., Paick, J. S., & Ku, J. H. (2013). The role of pelvic floor muscles in erectile function. Korean Journal of Urology, 54(9), 597–603.
- Kühn, S., & Gallinat, J. (2014). Brain structure and functional connectivity associated with pornography consumption: The brain on porn. JAMA Psychiatry, 71(7), 827–834.
- Mills, T. M., Lewis, R. W., & Newman, J. (2005). Aging and erectile function. World Journal of Urology, 23(1), 5–9.
- Park, B. Y., Wilson, G., Berger, J., Christman, M., Reina, B., Bishop, F., & Doan, A. P. (2016). Is Internet Pornography Causing Sexual Dysfunctions? A Review with Clinical Reports. Behavioral Sciences, 6(3), 17.
- Prause, N., Steele, V. R., Staley, C., & Sabatinelli, D. (2015). Modulation of late event-related potentials by sexual images in problem users and controls inconsistent with “porn addiction”. Biological Psychology, 109, 192–199.
- Reid, R. C., Garos, S., & Carpenter, B. N. (2011). Reliability, Validity, and Psychometric Development of the Hypersexual Behavior Inventory in an Outpatient Sample of Men. Sexual Addiction & Compulsivity, 18(1), 30–51.
- Sato, T., Nariai, H., & Hishinuma, T. (2008). Delay of sexual debut and psychosexual functioning among Japanese university students. Journal of Adolescence, 31(3), 327–339.
- Yuan, J., Wang, S., Zhuang, Z., & Cai, C. (2014). The impact of sexual activity on the maintenance of penile health. International Journal of Impotence Research, 26(5), 170–175.