Jautājums: Vai ilgstoša seksuāla atturēšanās (mēnešiem vai pat gadiem ilgi) var radīt kādas nopietnas paliekošas sekas veselībai? Vai ilgstoša “chastity device” lietošana būtu bīstama?
Ilgstoša atturēšanās no ejakulācijas nav fizioloģiski neitrāls stāvoklis. Lai gan tā parasti nerada akūtas dzīvībai bīstamas sekas, ilgstošas adaptācijas izmaiņas vīrieša reproduktīvajā sistēmā ir labi zināmas un dokumentētas.
Spermas veidošanās regulācija
Spermatogenēze nav mehānisks, neatkarīgs process. Tā tiek regulēta ar:
- hipotalāma–hipofīzes–sēklinieku asi,
- lokāliem parakrīniem mehānismiem sēkliniekos,
-
epididimālo atgriezenisko saiti.
Ja ejakulācija ilgstoši nenotiek:
- palielinās spermatozoīdu rezorbcija epididīmā,
- pieaug oksidatīvais stress,
- pakāpeniski samazinās aktīvās spermatogenēzes intensitāte.
Šīs izmaiņas sākotnēji ir adaptīvas, taču ilgstošā perspektīvā var kļūt noturīgas, īpaši kombinācijā ar vecumu, hormonālām svārstībām vai hronisku stresu. Atgriešanās pie iepriekšējā spermas kvalitātes līmeņa ne vienmēr ir pilnīga.
Sastrēgums prostatā un tā sekas
Prostata ir dziedzeris, kura fizioloģija ir cieši saistīta ar regulāru sekrēta iztukšošanos.
Ilgstošas ejakulācijas neesamības gadījumā:
- palielinās intraprostatiskais spiediens,
- sabiezē sekrēts,
- rodas venozs un limfātisks sastrēgums.
Tas var veicināt:
- sastrēguma (kongestīva) prostatīta attīstību,
- hroniskas iegurņa sāpes,
- diskomfortu ejakulācijas laikā,
- ejakulācijas spēka samazināšanos,
- erekcijas kvalitātes pasliktināšanos, īpaši ilgtermiņā.
Svarīgi uzsvērt — šīs izmaiņas ne vienmēr ir straujas vai dramatiskas, bet tās var būt kumulatīvas un klīniski nozīmīgas. Ja atturēšanās ir ilgāka par 3 mēnešiem, īpaši gados jauniem vīriešiem, profilaktiski ieteicamas periodiskas prostatas masāžas!
Neiroseksuālie aspekti
Ilgstoša atturēšanās ietekmē arī:
- dopamīnerģisko regulāciju,
- parasimpātiskās–simpātiskās sistēmas līdzsvaru,
- reflektoros ejakulācijas mehānismus.
- vājāka erekcijas reakcija uz stimulāciju,
- aizkavēta vai traucēta ejakulācija,
- grūtības atjaunot spontānu seksuālo reakciju pēc ilgstošas kontroles.
Šie efekti ir īpaši izteikti, ja atturēšanās tiek kombinēta ar apzinātu seksuālās uzbudināmības nomākšanu.
Ilgstoša “chastity device” lietošana
Šķīstības ierīču ilgstoša lietošana papildus funkcionālajiem aspektiem rada mehāniskus un asinsrites riskus:
- hroniska mikrocirkulācijas pasliktināšanās,
- nervu kompresija ar iespējamu jutības samazināšanos,
- lokāli iekaisumi un ādas bojājumi,
- palielināts prostatiskā sastrēguma risks pastāvīgas erekcijas supresijas dēļ.
Ilgstoša, nepārtraukta lietošana nav uzskatāma par medicīniski drošu, īpaši mēnešu vai gadu griezumā.
Ilgstoša seksuāla atturēšanās:
- aktivizē adaptīvus mehānismus, kas samazina spermas veidošanos,
- veicina prostatas sastrēgumu un hroniska prostatīta veidošanos,
- ietekmē erekcijas kvalitāti un ejakulācijas procesu,
- bieži atstāj noturīgas funkcionālas izmaiņas.
Ilgstoša seksuāla atturēšanās nav fizioloģiski neitrāls process. Tā izraisa adaptīvas izmaiņas vīrieša reproduktīvajā sistēmā, kas sākotnēji ir kompensējošas, bet ilgstošā laika periodā var kļūt klīniski nozīmīgas.
Ja atturēšanās pārsniedz 3 mēnešus tad profilaktiska ārsta seksologa konsultācija ir medicīniski pamatota.
Šādos gadījumos: ieteicams izvērtēt prostatas funkcionālo stāvokli, novērtēt sastrēguma pazīmes mazajā iegurnī un individuāli apsvērt periodisku prostatas masāžu kā profilaktisku līdzekli, lai mazinātu sekrēta sastrēgumu un uzturētu prostatas drenāžu.