Izvēlne Aizvērt

Masturbācija – BUJ

Masturbācija ir dabisks un drošs pašapmierināšanās veids, ko praktizē lielākā daļa vīriešu dažādos vecumos. Tā var palīdzēt mazināt spriedzi, labāk iepazīt savu ķermeni un pat uzlabot seksuālo sniegumu. Tomēr sabiedrībā ap šo tēmu joprojām pastāv daudz mītu, nepareizu pieņēmumu un kauna sajūtas. Šajā BUJ sadaļā esam apkopojuši atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem par masturbācijas ietekmi uz veselību, seksuālo funkciju, partnerattiecībām un pašvērtējumu.

Mērķis ir sniegt atklātu, zinātniski pamatotu un saprotamu informāciju, kas palīdzētu vīriešiem justies droši, saprast savas vajadzības un veidot veselīgu attieksmi pret savu seksualitāti. Ja Tev rodas šaubas vai jautājumi – nebaidies vērsties pie speciālista, lai saņemtu individuālu atbalstu.

Vai masturbācija var ietekmēt erekciju?

Vai masturbācija var ietekmēt erekciju – pati par sevi nepasliktina ne erekciju, ne seksuālo sniegumu, ja tā tiek praktizēta mēreni un veselīgā veidā. Gluži pretēji – daudzi pētījumi liecina, ka regulāra masturbācija var uzlabot erekciju, palīdzēt izprast savu ķermeni un kontrolēt uzbudinājuma reakcijas.

Tomēr ir daži būtiski aspekti, kas jāņem vērā, lai saprastu, kā nepareiza vai pārmērīga masturbācija var potenciāli ietekmēt seksuālo funkciju:

  1. Pārmērīga bieža masturbēšana. Ja tā notiek ļoti bieži (vairākas reizes dienā) un tiek veikta mehāniski, bez emocionālas iesaistes, tas var novest pie seksuālas izsīkuma, intereses zuduma partnerattiecībās vai pat īslaicīgas erekcijas kvalitātes pasliktināšanās.
  2. Nepiemērota stimulācija. Ja tiek izmantotas ļoti specifiskas vai intensīvas metodes (piemēram, liels spiediens vai nestandarta pozas), organisms var “pierast” tikai pie šādas stimulācijas. Tas var izraisīt situāciju, kurā partnerattiecībās sasniegt erekciju vai orgasmu kļūst grūtāk.
  3. Psiholoģiska atkarība. Ja masturbācija kļūst par vienīgo seksuālās apmierināšanās veidu vai tiek izmantota kā veids, kā izbēgt no emocionālām problēmām. Tas var negatīvi ietekmēt ne tikai seksuālo sniegumu, bet arī attiecību kvalitāti kopumā.
  4. Pornogrāfijas ietekme. Bieža pornogrāfijas lietošanu var mainīt smadzeņu uzbudinājuma ceļus. Dažiem vīriešiem tas var novest pie t.s. pornogrāfijas izraisītas erektīlās disfunkcijas (PIED), kur reālas tuvības laikā ir grūtības sasniegt vai noturēt erekciju.

Lai no masturbācijas būtu tikai ieguvumi, ir svarīgi to praktizēt ar apzinātību – pievērst uzmanību sajūtām, mainīt tehniku, iesaistīt iztēli un saglabāt līdzsvaru ar partnerattiecībām un emocionālo veselību.

Tāpēc uz jautājumu vai masturbācija var ietekmēt erekciju būtu uz to jāskatās plašāk. Ja rodas aizdomas, ka masturbācija negatīvi ietekmē seksuālo dzīvi, vienmēr ir ieteicams apspriest šo jautājumu ar seksologu.

Nav vienas pareizās vai universālās atbildes uz jautājumu, cik bieži ir “normāli” masturbēt. Masturbācijas biežums ir ļoti individuāls. Tas var būt atkarīgs no vecuma, hormonu līmeņa, dzīvesstila, attiecību statusa, emocionālā stāvokļa un seksuālajām vajadzībām. Daži cilvēki masturbē vairākas reizes nedēļā vai pat dienā, citi – reti vai nekad. Tas, kas vienam cilvēkam ir normāli, citam var šķist par daudz vai par maz.

Galvenais kritērijs nav skaitlis, bet gan tas, vai masturbācija notiek līdzsvaroti un vai tā neietekmē citas dzīves jomas – attiecības, darbu, sociālo dzīvi vai emocionālo labsajūtu. Ja cilvēks masturbē bieži, bet jūtas apmierināts, produktīvs un viņa attiecības nav traucētas, tas nav uzskatāms par problēmu. Turpretī, ja masturbācija kļūst kompulsīva, tiek izmantota kā izbēgšanas mehānisms no stresa, vientulības vai trauksmes, tad ieteicams meklēt profesionālu palīdzību.

Jāņem vērā, ka noteiktos dzīves posmos masturbācijas biežums var pieaugt – piemēram, pusaudža gados vai stresa pilnos brīžos. Tas ir dabiski. Taču svarīgi ir saglabāt emocionālu līdzsvaru un veselīgu pieeju savai seksualitātei. Masturbācija pati par sevi nav kaitīga – tā var palīdzēt labāk iepazīt savu ķermeni, mazināt stresu un pat uzlabot miega kvalitāti. Tā var būt arī veids, kā uzlabot seksuālās attiecības ar partneri, jo cilvēks, kurš pazīst savas vēlmes, spēj tās labāk komunicēt.

Sabiedrībā joprojām pastāv dažādi mīti un stigmas saistībā ar masturbāciju, kas var radīt nevajadzīgu vainas sajūtu vai kaunu. Tāpēc svarīgi ir runāt par šo tēmu atklāti, bez nosodījuma. Izglītība un sapratne palīdz veidot veselīgu attieksmi pret seksualitāti.

Kopsavilkumā: Cik bieži ir “normāli” masturbēt nenozīmē konkrētu biežumu, bet gan to, vai šī darbība ir saderīga ar veselīgu, harmonisku dzīvi. Ja rodas šaubas, vainas sajūta vai nemiers par to, cik bieži tu masturbē, vērts to pārrunāt ar seksologu vai psihologu. Atklātība pret sevi un rūpes par emocionālo veselību ir svarīgs solis pretī pilnvērtīgai dzīvei.

Masturbācija pat var nest vairākus ieguvumus. Tā var palīdzēt samazināt stresu, uzlabot miegu, atslābināt muskuļus un veicināt seksuālo apmierinājumu. Turklāt daudzi seksologi norāda, ka masturbācija palīdz cilvēkam labāk iepazīt savu ķermeni, uzbudinājuma punktus un to, kas viņam sagādā baudu. Masturbācija var būtiski uzlabot arī intīmas attiecības ar partneri.

Tomēr, ja masturbācija kļūst pārāk bieža vai rodas atkarības pazīmes. Piemēram, ja tā traucē darba pienākumiem, attiecībām, rada vainas apziņu vai tiek izmantota kā veids, kā izvairīties no emocionālām problēmām –, tā var sākt ietekmēt emocionālo un psiholoģisko līdzsvaru. Šādos gadījumos ieteicams vērsties pie seksologa vai psihoterapeita.

Svarīgi ir arī vērst uzmanību uz to, kādā veidā notiek masturbācija. Ja tiek izmantots pārmērīgs spiediens vai specifiskas metodes, tas var vēlāk apgrūtināt seksuālās reakcijas reālos kontaktos.

Kopumā – masturbācija nav kaitīga, ja tā notiek veselīgā kontekstā un ir līdzsvarota ar citām dzīves jomām.

Masturbācija pati par sevi nekaitē tavai seksuālajai veselībai, un tā ir normāla tavas seksualitātes daļa – vai esi attiecībās vai nē. No fizioloģiskā viedokļa bieža masturbācija parasti neietekmē seksuālo funkciju negatīvi, ja tā nenotiek pārmērīgi un neizraisa fizisku diskomfortu vai izsīkumu. Vīriešiem, piemēram, nav pierādījumu, ka regulāra masturbācija samazinātu spermas kvalitāti vai testosterona līmeni. Sievietēm tā var pat uzlabot izpratni par savu ķermeni un seksuālajām vēlmēm, kas potenciāli var pozitīvi ietekmēt seksuālo dzīvi ar partneri. Tomēr, ja masturbācija kļūst par fizisku pārslodzi (piemēram, izraisa iekaisumu vai jutīguma zudumu), tā var īslaicīgi apgrūtināt seksuālo baudu vai erekciju, taču šie efekti parasti ir pārejoši.

Psiholoģiskais aspekts ir vēl nozīmīgāks. Bieža masturbācija var ietekmēt seksuālo dzīvi, ja tā aizstāj intīmo saikni ar partneri vai rada atkarību no konkrētiem stimuliem, piemēram, pornogrāfijas. Daži pētījumi liecina, ka pārmērīga pornogrāfijas lietošana kopā ar masturbāciju var radīt nereālistiskas gaidas par seksu vai samazināt vēlmi pēc reālām attiecībām. Tas gan nenozīmē, ka pati masturbācija ir kaitīga – drīzāk problēma slēpjas kontekstā un līdzsvarā. Ja cilvēks izmanto masturbāciju kā galveno stresa mazināšanas veidu vai izvairīšanās mehānismu no partnera, tas var radīt emocionālu attālināšanos attiecībās.

No otras puses, masturbācijai var būt arī pozitīva ietekme. Tā palīdz labāk izprast savu ķermeni, kas var uzlabot komunikāciju ar partneri un padarīt seksuālo pieredzi bagātāku. Piemēram, cilvēki, kuri zina, kas viņiem sagādā baudu, bieži spēj skaidrāk izteikt savas vēlmes, kas stiprina intīmo saikni. Turklāt regulāra seksuālā aktivitāte, tostarp masturbācija, var uzlabot asinsriti iegurņa zonā un mazināt stresu, kas ilgtermiņā veicina seksuālo veselību.

Praktiski runājot, ietekme uz seksuālo dzīvi ir atkarīga no tā, kā masturbācija iekļaujas cilvēka ikdienā un attiecībās. Ja tā ir harmoniska daļa no dzīves un neizjauc līdzsvaru ar partneri, tā reti rada problēmas. Taču, ja tā kļūst par dominējošo seksuālās izlādes veidu vai traucē intimitātei, var būt vērts pārdomāt savus ieradumus. Galvenais ir pašrefleksija un atklāta komunikācija ar partneri, ja tāds ir.

Noslēgumā

Bieža masturbācija pati par sevi nav ne laba, ne slikta attiecībā uz seksuālo dzīvi. Tās ietekme ir individuāla un kontekstuāla, tāpēc svarīgi ir ieklausīties savā ķermenī un vajadzībās. Vai tev ir kāds konkrēts aspekts, ko vēlies vēl pārrunāt?

    Uzdod savu jautājumu!




    Jautājums:

    × Pieteikties uz konsultāciju!