Kā es varu zināt, vai man ir seksuāli transmisīvās slimības?
Ja tev rodas jautājums, vai tev varētu būt seksuāli transmisīvās slimības (STS), tas jau ir labs pirmais solis, jo tas liecina par rūpēm par savu veselību un atbildību pret sevi un partneriem. STS var būt dažādas – no hlamīdijām un gonorejas līdz HIV vai herpes. Lūk, kā tu vari noskaidrot, vai tev ir STS, un ko darīt tālāk.
Pirmkārt, pievērs uzmanību simptomiem, lai gan jāzina, ka daudzas seksuāli transmisīvās slimības var būt asimptomātiskas, īpaši agrīnās stadijās. Vīriešiem bieži sastopami simptomi ietver neparastu izdalīšanos no dzimumlocekļa, dedzināšanas sajūtu urinējot. Var just niezi vai kairinājumu ap dzimumorgāniem, sāpīgas čūlas vai izsitumus. Tomēr tādas slimības kā hlamīdijas vai HPV (cilvēka papilomas vīruss) bieži norit bez jebkādiem pamanāmiem simptomiem. Tāpēc paļaušanās tikai uz sajūtām nav droša metode. Ja tev ir bijis neaizsargāts sekss (vaginālais, anālais vai orālais) , risks ir augstāks, pat ja nejūti nekādu diskomfortu.
Otrkārt, vienīgais drošais veids, kā uzzināt, vai tev ir STS, ir nepieciešams veikt testus. Tu vari veikt specifiskas analīzes – parasti tās ietver urīna testu, asins analīzes vai uztriepi no urīnkanāl. Piemēram, HIV un sifilisu diagnosticē ar asins analīzēm, bet hlamīdijas un gonoreju – ar urīna, asins vai uztriepes testu. Latvijā šādas pārbaudes ir pieejamas gan privātajās, gan valsts klīnikās, un tās ir konfidenciālas. Ja tev ir aizdomas, tad testēties ieteicams 2–4 nedēļas pēc iespējamās inficēšanās, jo dažām slimībām ir inkubācijas periods.
Treškārt, esi godīgs ar sevi par savu seksuālo vēsturi. Ja tev ir bijuši gadījuma sakari, neaizsargāts sekss vai partneris, kuram varētu būt STS, risks palielinās. Arī tad, ja partnerim ir simptomi , tas var būt signāls pārbaudīties. Profilaksei svarīgi lietot prezervatīvus, taču tie ne vienmēr pasargā no visām STS, piemēram, herpes vai HPV, kas izplatās caur ādu.
Ja tests ir pozitīvs, nekrīti panikā – lielākā daļa STS, piemēram, hlamīdijas vai gonoreja, ir ārstējamas ar antibiotikām, bet citas, kā HIV, mūsdienās ir labi kontrolējamas ar medikamentiem. Svarīgi ir sākt ārstēšanu un informēt partneri(-us), lai apturētu izplatību. Regulāras pārbaudes (reizi gadā vai pēc riska situācijām) ir gudra prakse, pat ja jūties labi.